Šis ir pētījums par mentālo veselību un tās pārvaldību Rīgā, Latvijā, un tas fokusējas uz jauniem cilvēkiem ar depresijas un trauksmes pieredzi. Pētījums apskata, kā cilvēki rūpējas par savu mentālo veselību, un ko nozīmē to darīt veiksmīgi. Tā ietvaros tiek aplūkoti pieredzes stāsti, prakses, diskursi un aprūpes sistēmas, ņemot vērā vēsturisko un pašreizējo kontekstu, tostarp Covid-19 krīzi un karu Eiropā.
Pētījums kalpos par pamatu doktora disertācijai kultūras un sociālajā antropoloģijā Helsinku Universitātē, Somijā. Pētījuma vadītājas ir Dr. Anni Kajanus un Prof. Sarah Green.
Pētījuma vieta un dalībnieki jeb sarunu biedri. Lauka darbs tiek veikts Rīgā ar mērķi nodrošināt līdzīgākus rezultātus attiecībā uz veidiem, kā cilvēki rūpējas par savu veselību. Galvaspilsētā ir salīdzinoši attīstīta infrastruktūra, plašs pieejamo pakalpojumu klāsts un dinamisks dzīves ritms.
Pētījums fokusējas uz cilvēkiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuri pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši depresijas un trauksmes izpausmes un kuri uzturas (dzīvo, strādā vai mācās) Rīgā. Sarunu biedru izvēle ir balstīta uz pašidentifikāciju, proti, vai cilvēki sevi identificē ar pētījumā uzstādītajiem kritērijiem. Pētījuma ietvaros plānoju sadarboties arī ar politikas, aprūpes un citiem speciālistiem psihiskās veselības jomā, kā arī pētīt diskusijas publiskajā telpā par psihisko veselību un neveselību Latvijā. Pētījumā aplūkoti nozīmīgākie naratīvi informatīvajā telpā latviešu valodā.
Es izvēlējos šādu sarunu biedru profilu, lai sašaurinātu pētījuma tvērumu. Citi kritēriji (dažādas vecuma grupas, atrašanās vietas, u.c.) ir vienlīdz svarīgi, un tos apsveru aplūkot nākamajos pētījumos.
Metodes. Galvenās pētījuma metodes ir intervijas (ar jauniem cilvēkiem un speciālistiem) un līdzdalīgie novērojumi. Interviju laikā es jautāju cilvēkiem par viņu pieredzi un/vai zināšanām mentālās veselības jautājumos. Līdzdalīgie novērojumi ietver regulāras tikšanās ar sarunu biedriem un dalību aktivitātēs, kas saistītas ar veselības un dzīves pārvaldību. Pētījums ietver arī tiešsaistes materiālu (rakstu, kampaņu, bukletu, u.tml.) par mentālo (ne)veselību un lauka darba laikā savākto teksta un vizuālo materiālu analīzi.
Laika grafiks un rezultāti. Lauka darbs norisināsies visu 2023. gadu. Paredzams, ka disertācija tiks pabeigta 2025. gadā.
Ētika. Ņemot vērā pētījuma tēmu, būtiska loma projektā ir savstarpējo attiecību un ievākto datu pārvaldībai. Cilvēkiem var būt grūti runāt par saviem mentālās veselības sarežģījumiem, tādēļ es apņemos veidot drošu vidi diskusijām, uzturēt godīgas un cieņpilnas attiecības ar sarunu biedriem un nodrošināt informēto piekrišanu. Tā kā pētījuma dati ietver informāciju par cilvēkiem un viņu veselību, ir ļoti svarīgi ievākt, apstrādāt un uzglabāt informāciju atbilstoši labākajām datu pārvaldības praksēm. Pētījumam ir izstrādāta skaidra informētās piekrišanas procedūra un droša datu vākšanas un glabāšanas stratēģija. Es nodrošinu konfidencialitāti visiem sarunu biedriem. Pētījuma rezultātos netiks iekļauti faktiskie cilvēku vārdi un vietu, organizāciju, u.c. nosaukumi. Projekts saņēma Helsinku Universitātes Ētikas komisijas atzinumu (paziņojums 40/2022) 2022. gada vasarā.
Izstrādātie materiāli:
Rezultāti. Pētījuma rezultāti tiks izklāstīti monogrāfijā, konferenču prezentācijās un rakstos. Monogrāfija tiks veidota angļu valodā, bet pētījuma rezultātus plānoju nodrošināt arī latviešu valodā.
Papildus es vēlos izstrādāt praktiskus pielietojumus pētījuma rezultātiem, piemēram, ieteikumus komunikācijai politikas līmenī vai primārajā aprūpē. Tādēļ esmu atvērta ierosinājumiem un sadarbībai attiecībā uz šo un citiem pētījuma elementiem.
Piezīme: Projektā izmantotās ilustrācijas ir mākslīgā intelekta sistēmas (Dall-E 2) interpretācijas par manām skicēm un zīmējumiem. Šī mājas lapa ir izstrādāta latviešu valodā, lai detalizēti informētu sarunu biedrus un citus interesentus par projektu. Tā kā projekts ir saistīts ar Helsinku Universitāti, ir pieejams arī tulkojums angļu valodā.